2025. gadā Latvijā plānotas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, kuras skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Galvenais mērķis ir nodrošināt ienākumu pieaugumu strādājošajiem un uzlabot nodokļu iekasēšanas efektivitāti, vienlaikus nezaudējot valsts budžeta ilgtspēju.
Neapliekamais minimums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes
Līdz šim Latvijā bija spēkā diferencēts neapliekamais minimums, kas atkarīgs no ienākumu līmeņa, taču no 2025. gada valdība plāno atjaunot fiksētu neapliekamo minimumu visiem iedzīvotājiem. Tiek plānots, ka tas būs 510 eiro mēnesī 2025. gadā, palielinoties līdz 570 eiro 2027. gadā. Šī izmaiņa paredz būtisku vienkāršošanu nodokļu sistēmā, un neapliekamais minimums tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma līmeņa. Tas nozīmē, ka visiem strādājošajiem būs vienāds atbrīvojuma apmērs, vienkāršojot algas aprēķinus.
No 2025. gada būs divu pakāpju IIN likmes:
- 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā, kā arī lielākajai daļai citu ienākumu, kur līdz šim piemēroja 20% (nerezidentiem – 23%) likmi;
- 33% ienākumiem virs 105 300 eiro gadā.
Tāpat plānots ieviest papildu IIN likmi 3% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz 200 000 eiro gadā. Šī likme attieksies uz visiem ienākumiem, tostarp kapitāla pieauguma, dividendes un citiem ienākumu avotiem.
Pensionāriem – dubultots neapliekamais minimums
No 2025. gada pensionāriem plānots palielināt neapliekamo minimumu no 500 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī.
Minimālā alga un sociālās iemaksas
Minimālās algas palielināšana ir vēl viens būtisks aspekts plānotajās izmaiņās. No 2025. gada minimālā alga tiks paaugstināta no pašreizējiem 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī, un turpmākajos gados tā pieaugs vēl vairāk:
- 2026. gadā līdz 780 eiro;
- 2026. gadā līdz 820 eiro;
- 2027. gadā līdz 860 eiro.
Līdz ar minimālās algas palielināšanu plānots palielināt arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sliekšņa apmēru. No 2025. gada sociālās iemaksas tiks aprēķinātas no summām līdz 105 300 eiro gadā, pašreizējo 78 100 eiro vietā. Tas ietekmēs gan darba devējus, gan darba ņēmējus, jo sociālās apdrošināšanas iemaksu slieksnis tiks palielināts, kas savukārt palielinās arī nodrošinājumu nākotnē – piemēram, pensijas un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu.
Papildu labumi un atvieglojumi
No 2025. gada plānots paplašināt IIN atvieglojumus darba devēju veiktajiem maksājumiem par ārstniecības, ēdināšanas, pārcelšanās un izmitināšanas izdevumiem. Tiks noteikts, ka šie izdevumi gadā nepārsniedz summu, kas iegūta, reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro.
Tāpat tiks palielināti atvieglojumi par bērna piedzimšanas pabalstu un bēru pabalstu, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, līdz 500 eiro gadā (no 250 eiro 2024. gadā). Arī darba devēja dāvanu limits tiks palielināts līdz 100 eiro gadā.
Nodokļu izmaiņas mikrouzņēmumiem un autoratlīdzību saņēmējiem
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem gaidāmas izmaiņas statusa noteikumos. Nno 2025. gada statusu zaudēs tie, kuriem nav apgrozījuma, taču atkal būs iespējams vienkāršāk reģistrēties par MUN maksātāju pēc saimnieciskās darbības pārtraukšanas vai veicot to neregulāri. Tas nodrošinās lielāku elastību mikrouzņēmumu īpašniekiem, vienlaikus nodrošinot efektīvāku nodokļu administrēšanu. Tāpat līdz 2027. gada 31. decembrim plānots saglabāt autoratlīdzības saņēmēju pašreizējo nodokļu nomaksas kārtību, kas dod iespēju autoratlīdzības saņēmējiem nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) ietur izmaksas vietā pēc 25% likme.
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)
Pievienotās vērtības nodokļa sistēmā būtiskākā izmaiņa ir turpināt piemērot samazināto PVN likmi 12% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem līdz 2028. gadam. Tas nodrošina iedzīvotājiem zemākas cenas šiem produktiem, vienlaikus veicinot veselīgu dzīvesveidu.
Ieviešot PVN direktīvas grozījumus, tiks pārskatīti nosacījumi PVN sliekšņa piemērošanai, tostarp arī attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanu citās ES dalībvalstīs.
Akcīzes nodoklis
Lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgākiem energoresursiem, no 2025. gada atkal tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai un dabasgāzei, ieviešot CO2 komponentes likmi – 10 eiro par tonnu CO2 izmešu, kas 2026. gadā pieaugs līdz 20 eiro. Šis solis veicinās kaitīgo izmešu samazināšanu un palīdzēs sasniegt valsts izvirzītos mērķus klimata pārmaiņu mazināšanā.
Tāpat no 2025. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem, bet no 2027. gada – arī alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, un tabakas izstrādājumiem.
Transportlīdzekļu nodokļi
Gan transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN), gan uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) likmes tiks palielinātas vidēji par 10%, TEN likmes – sākot no 2025., savukārt UVTN likmes plānots palielināt no 2027.gada. Tas ietekmēs visu transportlīdzekļu īpašniekus un motivēs izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās līdzekļus.
Izložu un azartspēļu nodokļi
Tiks paaugstināti arī nodokļi azartspēlēm un izlozēm, tostarp izložu nodokļa likme tiks palielināta līdz 15%. Tas ietekmēs šīs nozares uzņēmumus, bet potenciāli palielinās valsts ieņēmumus no šīm izklaides formām.
Secinājumi
2025. gadā plānotās nodokļu izmaiņas būtiski ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus. Lielākajai daļai strādājošo, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro, izmaiņas rezultēsies ar neto ienākumu palielinājumu, savukārt augstāka ienākuma grupām būs jārēķinās ar lielāku nodokļu slogu. Nodokļu izmaiņas ietekmēs arī mikrouzņēmumus, transportlīdzekļu īpašniekus, azartspēļu organizatorus un citus uzņēmējdarbības sektorus.